Labdabīgas krūts slimības

sīkāk pār labdabīgām krūts slimībam skat. A. Srebnija rakstu žurnalā DOCTUS 2006.gada marta numurā

Arī šīs grupas slimību ārstēšanā pēdējo 10 gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas. Runa ir ne tikai par ķirurģisko operāciju apjomu pie dažādām krūts slimībām, bet arī par ķirurģiskās krūts slimību ārstēšanas indikācijām vispār.

Mūsdienās indikācijas operācijai ir tikai:

• ja nav iespējams izārstēt slimību citā veidā, kā tikai ar operāciju.
• ja bez operācijas nav iespējamas uzstādīt precīzu diagnozi.

Modernās krūts izmeklēšanas metodes ļauj izvairīties no nevajadzīgas iejaukšanās krūtīs lielākā procentu gadījumā. Ja vēl 15 gadus atpakaļ jebkura palpējama (vai sataustāma) patoloģija krūtīs bija indikācija ķirurģiskai operācijai un attiecības starp operācijām labdabīgu un ļaundabīgu krūts slimību gadījumos bija 3-4:1, tad patreiz situācija ir krasi izmainījusies. Attiecības starp šo operāciju veidiem tuvojas 1:1, tas nozīmē, ka indikācijas operācijai var būt vai nu ļaundabīgs krūts audzējs, vai process krūts dziedzerī, kas ir aizdomīgs uz ļaundabīgu. Operācijas pie fibrozi-cistiskas mastopātijas un arī citam mastopātijas veidiem  ir praktiski palikušas pagātnē. Patreiz tikai daži krūts slimību veidi var būt indikācija operācijai.

Visbiežākā operācija krūts labdabīgo slimību gadījumā ir fibroadenomu operācijas. Jāsaka, ka indikācijas šim operāciju veidam bieži vien ir nosacītas un vairāk saistītas ar pašas pacientes vēlēšanos tikt skaidrībā par savu stāvokli, tāpēc, ka precīza fibroadenomas diagnoze var tik uzstādīta tikai histoloģiski. Bet starpība starp cor biopsiju (biopsija ar speciālu adatu) un ķirurģisku biopsiju (neliela operācija lokālā vai biežāk vispārējā narkozē) nav tik liela. Abas procedūras var tikt veiktas ambulatori un, kaut gan cor biopsija ir vairāk saudzējoša procedūra, bet šīs procedūras rezultātā mēs saņemam tikai diagnozes histoloģisko verifikāciju, apstiprināšanu, bet pats veidojums paliek krūtī un prasa pastāvīgu novērošanu un, iespējams, arī atkārtotu histoloģisko izmeklēšanu pēc kāda laika. Ķirurģiskā biopsija dod ne tikai precīzu histoloģisko diagnozi, bet arī atrisina problēmu vienā reizē un uz visu mūžu – veidojums krūtī tiek izņemts un tālākās novērošanas nepieciešamība atkrīt. Ir nepieciešamas tikai profilaktiskās apskates – kā jebkurai citai sievietei.

 Šādu operāciju rezultāti parasti ir ļoti labi (uz krūts paliek tikai neliela rēta).
Taisnību sakot, fibroadenomas nav īstas pirmsvēža slimības un 30% gadījumos var „izkust” ar klimaksa atnākšanu. Nu, bet kad vēl pienāks šis klimakss, ja fibroadenomas parasti attīstās līdz 25-30 gadu vecumam?

Nākošā indikācija operācijai ir mikrokalcināti krūtī (kaļķa nogulsnes, visbiežāk piena vadu sienās). Šis simptoms var attīstīties kā pie dažiem labdabīgiem stāvokļiem (piemēram, kalcināti ilgi esošajā fibroadenomā, vai kalcināti pie sklerozējošas adenozes), tā arī pie ļaundabīgiem procesiem. Mikrokalcināti parasti  ir labi redzami mammogrāfijā, bet praktiski nav redzami ultraskaņas izmeklēšanā. Parasti mikrokalcinātiem pie dažādām patoloģijām ir raksturīgs izskats un pēc mammogrāfiskās ainas var uzstādīt aptuvenu diagnozi, bet precīza diagnoze šajā gadījumā var tikt uzstādīta tikai pēc krūts audu histoloģiskās izmeklēšanas (krūts audu paraugu mikroskopiska izmeklēšana pēc speciālas krāsošanas), tāpēc mikrokalcināti ir viena no visbiežākajām indikācijām krūts biopsijas operācijai (tā šo operāciju sauc Rietumu valstīs, pie mums šo operācijas veidu joprojām sauc par sektorālo rezekciju, kaut gan sektorālās rezekcijas laikā jāizņem krūts audi kopā ar ādas daļu, bet tas reti ir nepieciešams).

Dažreiz operācija var būt nepieciešama arī pie fibrozi-cistiskas mastopātijas, bet tikai tajos gadījumos, ja cistas krūtīs satur ne tikai šķidrumu, bet arī audu struktūras (piesienas veidojumi); vai, ja cista pēc atkārtotām punkcijām pastāvīgi atkal piepildās un traucē sievieti; vai, ja punkcijas materiāls satur šūnas ar dažām izmaiņām.

Ir vēl vesela rinda stāvokļu, kad var būt vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās krūtī (piemēram, intraduktālas papillomas, kas bieži dod asiņainus izdalījumus no krūšu galiem, vai sklerozējošā adenoze, kas jau ir riska faktors krūts vēža attīstībā un bieži grūti atdiferencējama no tā), bet indikācijas operācijām parasti nozīmē pieredzējis onkologs mammologs pēc visu izmeklējumu datu novērtēšanas un vislabāk – pēc šī konkrētā gadījuma apspriešanas ar radiologu diagnostu un morfologu.

Dažreiz krūts operācijas nākas veikt arī vīriešiem, parasti pie ginekomastijas (sīkāk pār labdabīgām krūts slimībam skat. A. Srebnija rakstu žurnalā DOCTUS 2006.gada marta numurā).